Kuzņecova fabrika
Ķengarags
1841. Sidors Kuzņecovs nodibina pirmo porcelāna un fajansa fabriku Baltijā,
fabriku uzbūvē uz bijušajām Dreiliņu (Dreylingsbusch) muižas zemēm Ķengaragā
(завод С.Т.Кузнецова). Augošā Rīgas osta ar savām eksporta iespējām, kā arī iecietīgā
attieksme pret vecticībniekiem Livonijā bija galvenie uzņēmēju dzimtas motīvi
dibināt savu filiāli tieši Rīgā.
1841.-1851. Fabrikā ražo tikai pusfajansa izstrādājumus.
1851. Pēc divu jaunu cehu uzcelšanas sāk ražot porcelānu.
1864. Matvejs Kuzņecovs pārņem ražošanu pēc sava tēva nāves.
1872.Nomaina nosaukumu uz "M.S. Kuzņecova porcelāna un fajansa trauku sabiedrība" (Товарищество фарфоровой и фаянсовой посуды М.С.Кузнецова)
1882. Nomaina nosaukumu vēlreiz - „M.S.Kuzņecova sabiedrības porcelāna un fajansa fabrika”, kas līdz ar citām rūpnīcām Krievijā pieder M.S. Kuzņecova porcelāna un fajansa trauku sabiedrībai" (Товарищество производства фарфоровых и фаянсовых изделий М.С.Кузнецова)
1915. Sākoties 1.pasaules karam un tuvojoties frontei, rūpnīcu evakuē uz Krieviju.
1920. Kuzņecova fabrika atsāk ražošanu.
1922. Reģistrē uzņēmumu “Akciju sabiedrības “M.S.Kuzņecovs” porcelāna, fajansa un māla izstrādājumu fabrika”.
1940. Pēc Latvijas okupācijas oktobrī fabriku nosauc "Rīgas keramikas fabrika".
1946. Pēc kara fabriku nosauc "Rīgas porcelāna un fajansa fabrika" (RPFF). Neraugoties uz izvestajām iekārtām un darbaroku trūkumu , atjauno ražošanas iecirkņus un cehus un palēnām tiek kāpināts ražošanas apjoms.
1953. Uzsāk fabrikas rekonstrukciju, kas, nepārtraucot ražošanu, ilgst līdz pat 1962.gadam.
1963.Fabriku apvieno ar "Rīgas porcelāna fabriku" , apvienoto uzņēmumu nosauc "Rīgas porcelāna un fajansa rūpnīca" (RPFR). Fabrika Ķengaragā, Maskavas ielā 257 kļūst par rūpnīcas 1.iecirkni, specializējoties ikdienas trauku, pusdienu servīžu, tējas servīžu un nedaudz arī kafijas servīžu ražošanā.
1968. Pārtrauc ražot fajansu, rūpnīcu nosauc "Rīgas porcelāna rūpnīca" (RPR).
1991. Pēc Latvijas Republikas atjaunošanas RPR iecirkņi sadalījās. Ķengaraga uzņēmumu nosauc A/S „Rīgas porcelāns”.
1997. A/S "Rīgas porcelāns" bankrotē.
2013.-2014.Nojauc vēsturiskās rūpnīcas ēkas, izņemot skursteņus.
2016. Rūpnīcas teritorijā sāk būvēt daudzfunkcionālu tirdzniecības centru"Akropole"
Jesena uzņēmums
Jaunmīlgrāvis
1886. Jakob Karl Jessen dibina porcelāna fabriku. Fabriku uzbūvē Jaunmīlgrāvī
1915. Sākoties 1.pasaules karam un tuvojoties frontei, rūpnīcu evakuē
uz Ukrainu.
1933. J.Jesena fabrika atjauno ražošanu
1939. Fabrika tiek slēgta sakarā ar vāciešu – fabrikas īpašnieku un strādnieku
repatriāciju.1940. Atjauno fabrikas darbību, to nosauc par "Rīgas porcelāna fabrika"
(RPF)
1953. Noorganizē
māksliniecisko laboratoriju, par tās galveno mākslinieci uzaicina Zinu Ulsti.
1961. Pirmo reizi PSRS teritorijā izstrādā zīdspiedes dekola tehnoloģiju
1963.
Fabriku
apvieno ar "Rīgas porcelāna un fajansa fabriku" , apvienoto uzņēmumu
nosauc "Rīgas porcelāna un fajansa
rūpnīca" (RPFR). Fabrika Mīlgrāvī, Lēdurgas ielā 3 kļūst par rūpnīcas
2.iecirkni, specializējoties greznāka porcelāna izgatavošanā: kafijas servīzes,
plānsienu porcelāns, komplekti un suvenīri.
1968. Pārtrauc ražot fajansu, rūpnīcu nosauc "Rīgas porcelāna rūpnīca"
(RPR)
1991.
Pēc Latvijas
Republikas atjaunošanas RPR iecirkņi sadalījās un Mīlgrāvja fabrikas ēkās sāk
darboties Latvijas un Šveices kopuzņēmums SIA „Latvpotik”. 1996. Izveido SIA “Jesena porcelāns”, kas atjauno preču zīmi „Jesens 1886
Rīga”.
2003. SIA “Jesena porcelāns” izbeidz savu darbību.